Neskatoties uz straumi, mēs vīrišķīgi pieveicām upi. Kāds makšķernieks palīdzēja mums uzvilkt riteņus krastā, bet mēs viņam pretī – laivu uz auto jumta. Ar to arī mūsu piedzīvojumi beidzās – līdz naktsmītnes bāzei bija palicis pavisam nekas. Nākamajā dienā viens no komandas biedriem mūs pameta, un mēs ar Gariku palikām divatā. Braukt pa gruntsceļiem bija garlaicīgi, un es ieplānoju mūsu iemīļoto meža MTB. Apvidus svešs, sagaidīt varēja jebko. Kā izrādījās, sagaidīt varēja absolūti neticamu dunduru daudzumu, dubļus, brikšņus un vispār pašus smagākos apstākļus, kādi mums mēdz būt, izņemot varbūt vienīgi lietu. Lādējos es nepārtraukti, jo peļķes bija neaptveramas, dubļi ķērās visur, kur vien varēja, un neļāva ritenim normāli braukt. Mēs apdedzinājāmies ar nātrēm, bijām totāli sakosti un patērējām drausmīgi daudz pūļu. Šis būtu pats smagākais MTB brauciens, ja vien nebūtu mana tripa Itālijā, kas aprakstīts iepriekšējās daļās.
Tomēr mēs galu galā izbraucām no purva, nopirkām ciematā kūpinātu zivi (no Baltkrievijas) un devāmies uz ezera krastu pusdienot. Izdevās pat nopeldēties. Mūsu biedrs piedāvāja atbraukt mums pakaļ uz robežu ap astoņiem, un tāpēc mēs centāmies nebremzēt. Diemžēl mūsu ceļā iznira stiepļu žogs trīs metru augstumā, bet apbraucamais ceļš bija vēl desmit kilometri, ja ne visi divdesmit. Satiktais fermeris mūs brīdināja, ka mūs gaida žogs, taču mēs nolēmām tomēr pārbaudīt. Fermerim, starp citu, sekoja zoss kā piesieta, un vīrietis mums paziņoja, ka zoss ar viņu staigā visur, jebkādās darīšanās.
Uz žoga gan bija draudīgi uzraksti, ka cauri iet aizliegts, un ka šī ir kaut kāda medību? teritorija. Mums ir tipiski vīrišķīga problēma: daudz drosmes un maz prāta. Protams, mēs rāpāmies pāri žogam, turklāt vēl riteņus vilkām sev līdzi. Un tas viss tāpēc, ka negribējām pievilt biedru, kurš pēc mūsu aplēsēm jau noteikti bija ceļā. Braucam pa biezokni un domājam, ka tūlīt mūsos ielidos lode. Mēs taču nezinājām, kas tā vispār par vietu. Galu galā tikām līdz izejai, kura žēlsirdīgi bija aizvērta tikai ar aizbīdni, un rāpties atkal trīs metrus ar riteņiem nenācās. Zagliski atskatoties, mēs pametām teritoriju. Atradām izkārtni "Safari parks" un beidzot sapratām, kas tā par vietu: iet bojā mēs neriskējām.
